2014

Raksts Laikrakstā Latvietis

Jāņamāte ar Jāņatēvu

Adelaides Latviešu skolai jau atkal aiz muguras vēl vieni Jāņi Dzintaros. Pēc viena gada pārtraukuma atkal vesels simts ļaužu bija sabraukuši Normanvilles augstākajā kalnā, lai atzīmētu pagāniskākos latviešu svētkus.

No rīta Adelaidi nopludināja spēcīgs lietus, kas iespējams aizbaidīja neizlēmīgākos Jāņa bērnus, bet toties drosmīgākos Dzintaru kalnā sagaidīja saule, mierīgs un silts laiciņš.

Kā parasti, jau no pusdienlaika pa virtuvi ņēmās skolas vecāki Britas Līdums vadībā; mūsu jaunais ugunskura pārzinis Dainis Skābe ar savu vietnieku Imantu Didrichsonu un citiem palīgiem krāva milzu ugunskuru; bērni, apmulsuši no lielā plašuma, gandrīz nezināja ko darīt – spēlēt basketbolu, rāpties kokos vai vienkārši kārtīgi izskrieties. Lielais jauniešu bariņš, ko mēs parasti redzam šeit Vasaras vidusskolā, stāvēja un brīnījās par zaļo zāli ziemas vidū. Vasarā te viss ir krietni brūnāks.

Kundzītes vija vainagus un ierādīja mazajām meitenēm kā to darīt. Man gan likās, ka mazajām vairāk interesēja sekot Vasaras vidusskolas pusaudžiem un pārņemt viņu dzīves pieredzi. Un jācer, kas starp citām lietām, ko viņas samācījās, mazās meitenes redzēja, kā jaunieši palīdz saklāt galdus, pārdot loterijas biļetes, novadīt dančus un skaisti nodziedāt Jāņu dziesmas. Nekādas mammas un vecīši mūsu bērniem to tik labi neiemācīs, kā viņu pašu dažus gadus vecākie biedri.

Uznākot tumsiņai, Jāņa tēvs – Reinis Dancis un Jāņa māte – Elīna Rikarde aicināja viesus nodziedāt līgo dziesmas, atminēt dažas mīklas un tad nākt Jāņu sētā. Danči uzsākās ar rotaļu Šurp, Jāņa bērni,un tad Auseklītis mums parādīja dažas savas dejas un novadīja dančus. Kamēr Auseklīša vadītāja Ieva Daenke mājās gatavojās eksāmeniem, vadības groži bija nodoti Anitas Lauras rokās, un izskatījās, kaAuseklītis ir atguvis savu veco vietu Jāņu svinībās Adelaidē kā galvenais dancošanas spēks.

Vakariņas noritēja raiti, un viesi slavēja garšīgo un bagātīgo ēdienu klāstu. Pēc vakariņām bija loterija, un galvenā balva – trīs metrus garais ozola stāds nonāca Bridžvoterā (Bridgewater) – Lilitas Daenki mājās. Mēs drīz ceram redzēt Facebook bildes ar iestādīto kociņu, un visus nākamos gadus saņemt atskaites par to, kā tas aug.

Jau lielā tumsā, ap pusastoņiem, visi devās pie ugunskura. Koši degošās liesmas, un priecīgie ļaudis ap ugunskuru, jauniešu pulks un mazie bērni sildīja latvieša sirdi un viesa ticību, ka vēl daudzus gadus Dzintaru kalna galā vienreiz gadā degs ugunskurs, un līgo dziesmas būs tik varenas, ka varēs dzirdēt Latvijā.

Ja kāds netika uz Dzintariem vai varbūt nepaguva izdziedāt visas dziesmas – Adelaidē vienmēr ir otra iespēja – 28. jūnijā, Pēterdienas priekšvakarā, Daugavas Vanagu namā varēs līgot un daudzināt Jāni.

Iveta Leitase,
Adelaides Latviešu pamatskolas pārzine, īstena Jāņameita
Laikrakstam „Latvietis“

 

Comments